22 Un kad Hērodijas meita pati ienāca un dejoja, viņa patika Hērodam un tiem, kas sēdēja pie galda kopā ar viņu; un ķēniņš sacīja meitenei: “Lūdz no manis, ko vien vēlies, un es tev to došu.” 23 Un viņš tai zvērēja: “Ko vien tu no manis lūgsi, es tev došu, līdz pat pusei savas valstības.” 24 Un viņa izgāja un jautāja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Un tā sacīja: “Jāņa Kristītāja galvu.” 25 Un viņa tūlīt steigšus iegāja pie ķēniņa un lūdza, sacīdama: “Es gribu, lai tu man tūlīt uz šķīvja dod Jāņa Kristītāja galvu.” 26 Un ķēniņš ļoti noskuma, bet zvērestu un pie galda sēdošo dēļ viņš negribēja viņai atteikt.
