Sers Frānsiss Bēkons (1561–1626) bija veiksmīgs angļu jurists, politiķis, zinātnieks, runasvīrs un filozofs. Viņa darbi ļoti ietekmēja zinātnisko revolūciju, kuras laikā Bēkons piedāvāja lielu visu zināšanu ieguves procesu pārveidi. Viņš popularizēja zinātniskas izpētes veidu, ko bieži sauc par Bēkona metodi, kas balstās tikai uz pakāpenisku (induktīvu) un ļoti rūpīgu dabas parādību novērošanu. Bēkons nonāca pie secinājuma, ka mūsu prātu traucē 4 maldīgi tēli (elki), no kuriem jāizvairās, pirms sākam apgūt zināšanas.
1) Cilts elki. Cilvēka saprašana kopumā ir kā nepareizs spogulis, kas sagroza lietu īsto dabu.
2) Alas elki. Katram cilvēkam var būt savs skatījums uz lietām, kas veidojies audzināšanas laikā un sarunās ar cilvēkiem, kurus viņš augsti vērtē.
3) Tirgus elki. Nepareiza dabas izpratne rodas arī valodas lietošanas neskaidrību un pārpratumu dēļ.
4) Teātra elki. Tie ir aizspriedumi, kuru izcelsme ir dogmatiskā filozofijā vai nepareizos likumos.
