Džordžs Berklijs (1685–1753) bija izcils angļu–īru filozofs agrīno jaunlaiku periodā. Viens no viņa galvenajiem sasniegumiem bija idealisma attīstīšana – uzskats, ka noliedz matērijas vieliskas substances pastāvēšanu. Berklijs aizstāv domu, ka realitāte sastāv tikai no prātiem un to idejām, piemēram, galdi un krēsli ir tikai idejas uztvērēju prātos.
Berklijs ir pazīstams arī ar savu abstrakcijas kritiku, ko viņš uzskata par iluzoru un nepieejamu. Šajā kontekstā viņš kritizē Loku, kurš apgalvo, ka prāts atrod kaut ko kopīgu un līdzīgu visos atsevišķajos objektos, tā radot jaunu, abstraktu ideju. Berklijs parāda, ka nav iespējams, piemēram, izveidot abstraktu kustības ideju, kas būtu nošķirta no kustīga ķermeņa, jo tai nedrīkstētu būt nedz staigāšana, nedz lidošana, nedz rāpošana. Tāpat mēs nevaram sev iztēloties abstraktu ķermeņa ideju, jo tam jābūt vai nu baltam, melnam, brūnam, sakumpušam, garam vai īsam cilvēkam. Pretstatā abstraktām idejām Berklijs piedāvā domu, ka mēs varam izveidot vispārīgu ideju, kas pārstāv vai aizstāj visas citas konkrētās idejas no tā paša veida. Piemēram, kad mēs sakām “kustība”, mēs domājam jebkuru kustībā esošu ķermeni – vai tas lido, rāpo vai staigā –, un tas atbilst šim vispārīgajam vārdam.
