Bertrands Rasels (1872–1970) bija britu filozofs, loģiķis un sabiedriskais kritiķis, kurš 1950. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā par saviem humānistiskajiem ideāliem un domu brīvības aizstāvēšanu. Raselu uzskata arī par vienu no analītiskās filozofijas dibinātājiem līdzās Dž. E. Mūram. Termins “analītiskā filozofija” var apzīmēt filozofijas stilu, kuru raksturo filozofisku apgalvojumu loģiskās formas analīze. Šeit loģiskai filozofisko domu skaidrošanai būtu jāsaskan ar mūsdienu zinātnes sasniegumiem.
Par Dieva eksistenci (Rasela un Koplestona debates).
1) Rasels aizstāv agnostisku nostāju. Viņš vēlas atturēties no sprieduma par to, vai Dievs pastāv. Koplestons, jezuītu priesteris un filozofs, apgalvo, ka Dievs pastāv, un piedāvā kosmoloģisku argumentu par iespējamību un nepieciešamību. Vienkāršāka šī argumenta versija, arguments no iedarbīgā cēloņa, tiek veidota šādi. Katram notikumam ir cēlonis, kuram kā notikumam savukārt ir savs cēlonis. Bezgalīga cēloņu virkne ir absurda, tāpēc jābūt pirmajam cēlonim, kas ir pats no sevis. Tas ir Dievs.
Rasels neredz pilnīgi nekādu pamatu domāt, ka veselumam vispār būtu kāds cēlonis. Viņa ilustrācija šai kļūdai ir šāda: katram cilvēkam, kurš pastāv, ir māte, bet no tā neizriet, ka visai cilvēcei kopumā būtu viena māte. Tā ir cita loģiskā joma. Pasaule vienkārši ir.
2) Koplestons turpina aizstāvēt pirmā cēloņa eksistenci. Viņš apgalvo, ka zinātne nemaz nepastāvētu, ja pasaulei nebūtu cēloņu. Zinātne pieņem, ka dabā ir kārtība un saprotamība. Citādi tā nemeklētu cēloņus, pētot dabu. Atbildot, Rasels saka, ka zinātnieki neapgalvo, ka visur vienmēr ir cēloņi. Viņi vienkārši novēro cēloņsakarības starp lietām.
3) Koplestons arī aizstāv Dieva eksistences ideju no morālā ideāla skatpunkta. Tik ilgi, kamēr mums ir sapratne par ideālu morālo kārtību, mums jāatzīst, ka priekšstatu par to, kas “jādara”, mums dod Dievs. Tomēr Rasels norāda, ka likumu devēji cilvēkiem vienmēr ir bijuši vecāki, skolotāji vai kāds tamlīdzīgs. Ārējās morālās vērtības, noteikumus vai tabu var vienkārši izskaidrot ar vidi un audzināšanu.
Tāpēc Rasela nostāja ir tāda, ka nav pat pieļaujams uzdot jautājumu par pasaules cēloni, jo vispirms būtu jānoskaidro, kādas ir Dieva loģiskās un jēgpilnās īpašības.
