Platons (427–348 p.m.ē.) un Aristotelis (384–322 p.m.ē.), abi grieķi, parasti tiek uzskatīti par diviem no lielākajiem filozofiem visos laikos. Viņu darbus joprojām mūsdienās pēta ar lielu interesi, jo tie daudzus gadsimtus uz priekšu veidoja dažādas filozofijas nozares.
Par Patiesību:
Platonam pasaule ir kā ala, kurā cilvēki redz nevis īsto realitātes formu, bet tikai priekšmetu ēnas uz alas sienas. Tāpēc mēs nevaram pilnībā paļauties uz savām maņām, lai, vērojot dabu, izprastu lietu Patiesību. Līdzīgi kā ar matemātikas pierādījumu pamatprincipiem, patiesās dabas lietu formas pastāv mūsu prātā. Tādēļ īstā realitātes forma ir jāapcer, nevis jāvēro, un tikai filozofs spēj izprast lietu patieso būtību.
Atšķirībā no Platona Aristotelis uzskatīja, ka maņas ir nepieciešamas, lai pareizi noteiktu dabas pasaules realitāti. Sistemātiska dabas novērošana un analīze kopā ar loģisku domāšanu ir ceļš uz Patiesību. Šāda novērošanas metode ir tas, ko mēs šodien saucam par “zinātni”.
