Viņš piemiedza ar aci un pagrieza galvu,
Un man uzreiz kļuva skaidrs – nav, no kā baidīties.
Ne vārda nesacījis, viņš ķērās pie darba,
Un piepildīja visas zeķes; tad strauji pagriezās,
Un, pirkstu pie deguna pielicis sānis,
Ar nelielu mājienu viņš pa skursteni augšup pacēlās.
